Bērzgales pagasts
Pagasta kopējā platība: 5528,2 ha,
tajā skaitā: ūdeņi - 284,4 ha,
meži - 1246 ha,
l/s izmantojamā zeme - 3272,4 ha.
Iedzīvotāju skaits: 701 (uz 01.01.2009)
tajā skaitā: ūdeņi - 284,4 ha,
meži - 1246 ha,
l/s izmantojamā zeme - 3272,4 ha.
Iedzīvotāju skaits: 701 (uz 01.01.2009)
Bērzgales pagasts atrodas Rēzeknes rajona ZA daļā, 21 km no Rēzeknes. Tas robežojas ar Lendžu, Ilzeskalna un Verēmu pagastiem Rēzeknes rajonā, Mežvidu un Zvirgzdenes pagastiem Ludzas rajonā. Bērzgales ciematā ir pirmsskolas izglītības iestāde, pamatskola un Latgales Amatniecības meistaru skola, kur var apgūt namdara un mēbeļu galdnieka specialitātes. Ir bibliotēka, kultūras nams, rakstnieka Antona Rupaiņa muzejs, feldšeru un vecmāšu punkts, aptieka, ēdnīca, veikals, kafejnīca, pasts.
Bērzgale — latgaliski Bēržgaļs — ir sens latgaļu ciems, dokumentos minēts ar 1468. gadu kā Rosittenes pils filiāle Bērzgalē, kas dēvēta par Kirku. No 1687. līdz 1830. gadam Bērzgale ir Manteifeļu dzimtas īpašums. Šajos gados Bērzgales centrā, koku apēnotā uzkalnā, divu ezeru ielokā pacēlās skaista pils. Laulību ceļā 1832. gadā Manteifeļu dzimtas īpašumi pārgāja Veitko dzimtas rokās. Skaistā, bet nu jau laika zoba cietusī pils ēka tika nojaukta. Tās vietā 1832. gadā Antonijs Veitko uzcēla skaistu muižas dzīvojamo ēku ar balkonu otrajā stāvā.
1896. gadā Bērzgalē dibināta pirmā skola, kas no 1927. gada atradās muižas ēkā. 1957. gadā bija pirmais Bērzgales vidusskolas izlaidums. 1990. gada 8. decembrī skola no muižas tika pārvietota jaunā trīsstāvu ēkā, bet kopš 1993. gada muižas ēkā izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
Manteifeļu valdīšanas laikā Bērzgalē uzceltas divas baznīcas. 1770. gadā — Romas katoļu draudzes baznīca, kuru 1776. gadā bīskaps Pavlovskis iesvētīja Svētās Annas godam. 1792. gadā palielā uzkalnā tika uzcelta baznīca luterāņiem. 1897. gadā no zibens spēriena baznīca nodega un atjaunota netika. Kopš tiem laikiem šo kalnu sauc par Baznīcas jeb Kirkas kalnu. Bērzgales pagastā atrodas arī Meirānu viduslaiku kapsēta un Uļjanovas senkapi.
No Bērzgales pagasta nākuši ievērojami cilvēki, kuru vārdi un nopelni pazīstami tālu aiz valsts robežām: Antons Rupainis, Vladislavs Bojārs, Aleksandrs Pekšs, Vincents Mickāns, Rozalija Tabine (Naaizmērstule), Pēteris Kotāns, Tomass Selickis, Jānis Opincāns, Jāzeps Uļjāns, Stanislavs Kambala. Pieminēšanas vērti ir arī cilvēki, kuri cēlušies no Bērzgales pagasta un nesuši Bērzgales vārdu pasaulē: dzejnieki Pēteris Voitkāns, Vilhelmīne Urtāne, izdevējs Kazimirs Dundurs, žurnālists Broņislavs Tabūns, kinooperatori Ivars un Andris Selecki, folkloras pētniece Bernadeta Opincāne, dramaturgs Arturs Rubenis, populārā ansambļa Čikāgas piecīši dalībniece Janīna Ankipāne.
Sīkāk par šiem cilvēkiem uzzināsiet apmeklējot Antona Rupaiņa muzeju, kurš durvis vēris 1988.gadā. Tajā atradīsiet ziņas par Veitko muižas un citu mazo muižiņu (Annas muiža, Mediņmuiža, Čumines muiža) vēsturi. Muzeja krātuvēs glabājas arī materiāli par cilvēkiem un notikumiem, kas ir nesenāka vēsture.
Bērzgales skaistā daba priecē pašu ļaudis un ciemiņus. Bērzgales pagastā ir 5 ezeri. No Meirānu ezera iztek Rītupe (138 km gara) un ietek Veļikajas upē pie Ostrovas Krievijā. Jaukajā pussaliņā pie Micānu ezera izvietota brīvdabas estrāde. Šeit tiek rīkoti tradicionāli pasākumi — Līgo un Pilngadības svētki, Annas diena, Sporta svētki, zaļumballes. Augusta otrajā sestdienā Bērzgalē pulcējas ļaudis no tuvām un tālām Latvijas vietām, jo šajā laikā tiek rīkoti kapusvētki.
Kopš 1957.gada Bērzgalē darbojas folkloras kopa. Tūristi atpūtai var izmantot brīvdienu māju Ezera sonāte.
Bērzgales pagasts var lepoties ar stiprām zemnieku saimniecībām: Strauti, (aitkopība, īpašnieks Tālivaldis Kopels), z/s Bierze (piena un gaļas lopkopība, Jānis Krukovskis), z/s Sējējs (graudkopība, Everita Bernāne), z/s Rožu mājas (aitkopība, Anita Sprukte). Spēcīgākie uzņēmumi Bērzgalē ir arī z/s Annas (Veneranda Kuzmina), IU Bērzgales aptieka (Veneranda Audijanova), SIA Salna R (Raitis Rancāns), SIA Auto SDL (Juris Stirāns), SIA Saho (Jānis Bojārs).
Bērzgale — latgaliski Bēržgaļs — ir sens latgaļu ciems, dokumentos minēts ar 1468. gadu kā Rosittenes pils filiāle Bērzgalē, kas dēvēta par Kirku. No 1687. līdz 1830. gadam Bērzgale ir Manteifeļu dzimtas īpašums. Šajos gados Bērzgales centrā, koku apēnotā uzkalnā, divu ezeru ielokā pacēlās skaista pils. Laulību ceļā 1832. gadā Manteifeļu dzimtas īpašumi pārgāja Veitko dzimtas rokās. Skaistā, bet nu jau laika zoba cietusī pils ēka tika nojaukta. Tās vietā 1832. gadā Antonijs Veitko uzcēla skaistu muižas dzīvojamo ēku ar balkonu otrajā stāvā.
1896. gadā Bērzgalē dibināta pirmā skola, kas no 1927. gada atradās muižas ēkā. 1957. gadā bija pirmais Bērzgales vidusskolas izlaidums. 1990. gada 8. decembrī skola no muižas tika pārvietota jaunā trīsstāvu ēkā, bet kopš 1993. gada muižas ēkā izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
Manteifeļu valdīšanas laikā Bērzgalē uzceltas divas baznīcas. 1770. gadā — Romas katoļu draudzes baznīca, kuru 1776. gadā bīskaps Pavlovskis iesvētīja Svētās Annas godam. 1792. gadā palielā uzkalnā tika uzcelta baznīca luterāņiem. 1897. gadā no zibens spēriena baznīca nodega un atjaunota netika. Kopš tiem laikiem šo kalnu sauc par Baznīcas jeb Kirkas kalnu. Bērzgales pagastā atrodas arī Meirānu viduslaiku kapsēta un Uļjanovas senkapi.
No Bērzgales pagasta nākuši ievērojami cilvēki, kuru vārdi un nopelni pazīstami tālu aiz valsts robežām: Antons Rupainis, Vladislavs Bojārs, Aleksandrs Pekšs, Vincents Mickāns, Rozalija Tabine (Naaizmērstule), Pēteris Kotāns, Tomass Selickis, Jānis Opincāns, Jāzeps Uļjāns, Stanislavs Kambala. Pieminēšanas vērti ir arī cilvēki, kuri cēlušies no Bērzgales pagasta un nesuši Bērzgales vārdu pasaulē: dzejnieki Pēteris Voitkāns, Vilhelmīne Urtāne, izdevējs Kazimirs Dundurs, žurnālists Broņislavs Tabūns, kinooperatori Ivars un Andris Selecki, folkloras pētniece Bernadeta Opincāne, dramaturgs Arturs Rubenis, populārā ansambļa Čikāgas piecīši dalībniece Janīna Ankipāne.
Sīkāk par šiem cilvēkiem uzzināsiet apmeklējot Antona Rupaiņa muzeju, kurš durvis vēris 1988.gadā. Tajā atradīsiet ziņas par Veitko muižas un citu mazo muižiņu (Annas muiža, Mediņmuiža, Čumines muiža) vēsturi. Muzeja krātuvēs glabājas arī materiāli par cilvēkiem un notikumiem, kas ir nesenāka vēsture.
Bērzgales skaistā daba priecē pašu ļaudis un ciemiņus. Bērzgales pagastā ir 5 ezeri. No Meirānu ezera iztek Rītupe (138 km gara) un ietek Veļikajas upē pie Ostrovas Krievijā. Jaukajā pussaliņā pie Micānu ezera izvietota brīvdabas estrāde. Šeit tiek rīkoti tradicionāli pasākumi — Līgo un Pilngadības svētki, Annas diena, Sporta svētki, zaļumballes. Augusta otrajā sestdienā Bērzgalē pulcējas ļaudis no tuvām un tālām Latvijas vietām, jo šajā laikā tiek rīkoti kapusvētki.
Kopš 1957.gada Bērzgalē darbojas folkloras kopa. Tūristi atpūtai var izmantot brīvdienu māju Ezera sonāte.
Bērzgales pagasts var lepoties ar stiprām zemnieku saimniecībām: Strauti, (aitkopība, īpašnieks Tālivaldis Kopels), z/s Bierze (piena un gaļas lopkopība, Jānis Krukovskis), z/s Sējējs (graudkopība, Everita Bernāne), z/s Rožu mājas (aitkopība, Anita Sprukte). Spēcīgākie uzņēmumi Bērzgalē ir arī z/s Annas (Veneranda Kuzmina), IU Bērzgales aptieka (Veneranda Audijanova), SIA Salna R (Raitis Rancāns), SIA Auto SDL (Juris Stirāns), SIA Saho (Jānis Bojārs).
